Labi, ka ir jaunā maiņa

Saimniekošanu Ventspils puses zemnieku saimniecībā Akmeņkalni no Kārļa Akuma, lauksaimnieka ar ievērojamu pieredzi, lielā mērā pārņēmis viņa mazdēls Alens.

Akmeņkalnu saimniecība ir iespaidīga – Akumu ģimene apsaimnieko zemes deviņos pagastos, sējumi ir vairāk nekā divtūkstoš hektāru platībā, un uzņēmumam ir vairākas nozares. Kārlis Akums ir gandarīts, ka rūpes par saimniekošanu pārņēmis mazdēls, kuram lauksaimniecība patīk un kuram ir arī atbilstoša izglītība, kas palīdz strādāt gudri un sasniegt labus rezultātus. «Tā ir traģēdija, ka daudziem zemniekiem nav, kas pārņem. Man, ja nebūtu Alena, arī būtu problēmas,» saka lielsaimnieks, norādot, ka pats vēl tur rūpi vien par fermām un kadriem. «Man 85 gadi. Pietiek! Tas ir pietiekami daudz, lai es domātu par atpūtu arī.»

Kā pēc grāmatas nesanāks

Mazdēls Alens uzaudzis, jau bērnībā vectēva vadībā iepazīstot visus lauku darbus. Jāstrādā bijis daudz, un tā visus darbus iemācījies. Pēc tam ieguvis lauksaimniecības izglītību un nu lieliski pārzina gan tehniku, gan darbus, mazdēlu slavē vectēvs. «Tāpēc jau iet skolā. Bija, kad es viņu mācīju, tagad viņš mani pamāca,» smej Kārlis Akums. Bet ar to, kas apgūts no grāmatām, vien šai jomā nepietiek, – vajadzīga arī pieredze un intuīcija.

Lauksaimniecību lielā mērā ietekmē laikapstākļi. Kamēr citos Latvijas reģionos zemnieki cīnās ar pārlieka mitruma radītām problēmām, mūspusē šogad vienubrīd bijis pat par sausu, spriež Kārlis Akums. Viņš smej, ka laikapstākļus varot ietekmēt – savulaik palīdzējis divām baznīcām uzlikt jumtus, un tagad te  laikapstākļi esot labi. Bet mazdēls Alens Akums saka – ir jārēķinās, ka daba māk ieviest korekcijas, un tam jāpielāgojas. Šogad laikapstākļi, netipiskais klimats saimniekošanā bijis vissarežģītākais. Klimats katru gadu mainās, un prognozēt to nav iespējams. «Strādāt kā pēc grāmatas arī nav iespējams. Pēdējie gadi sevišķi to parāda, ka tas galīgi tā nestrādā. Bet – viss kārtībā, strādājam, attīstāmies!» saka Alens Akums. Daba šogad esot ļāvusi sākt strādāt pie ražas novākšanas divas nedēļas vēlāk, tāpēc darbu saskrējies tik daudz, ka pietrūkst cilvēkresursu. Tad jaunais saimnieks nekavējas pats kāpt strādāt uz kombaina.

Kārlis Akums skaidro – tas, ka Latgalē un Zemgalē šogad nebūs ražas, ietekmēs pašus šo reģionu zemniekus, bet ne iepirkuma vai veikala cenas. Graudus pārdodot pēc biržas cenas, bet cena nemainoties līdzi laikapstākļiem. Lauksaimniecībā esot tā – saimniecības pavasarī iegādājas minerālmēslus, par kuriem norēķinās rudenī. Saimnieki rēķinās, ka būs graudi, ko nodot, bet graudu iepirkuma cena fiksēta līgumā un maksā tik, cik nolīgts. Ja ražas nav un tiek izsludināta ārkārtas situācija, norēķināšanos atliek par gadu. Ja nē, tad var draudēt bankrots.

Dominējošā kultūra – kvieši

Saimniecībā dominējošā kultūra ir kvieši – vasaras un ziemas –, mazliet audzē arī miežus, auzas, zirņus. «Nevar izaudzēt labību bez zināšanām,» teic Kārlis Akums. Lai zinātu, cik daudz mēslojuma nepieciešams, rūpīgi veic augsnes analīzes. Top digitāla lauka karte, saskaņā ar kuru tehnika iestrādā mēslojumu. Tas ļauj ne tikai ietaupīt minerālmēslus – ja labību pārmēslos, tā saguls zemē.

Ražas novākšanā ļoti svarīga ir tehnika – ar jaudīgāku var ātrāk un tīrāk nokult. «Ejam uz modernizāciju, lai ražība būtu un cilvēks dienā vairāk var padarīt,» saka Kārlis Akums. «Kombaini tagad ir pārmoderni – rāda, cik nokults, ātrumu, degvielas patēriņu.» Sākot saimniekot pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, sējmašīna bijusi četrmetrīga, bet tagad tā sasniedz astoņus metrus. Tāpat kombaina heders bijis četrmetrīgs – tagad tas sasniedz no 10 līdz 12 metriem. Kviešus ar tādu kombainu varot nokult ap 30 hektāru dienā.

Rūpes par saimniekošanu pārņēmušais Alens Akums atzīst, ka lauksaimniecību iepazinis jau bērnībā, darboties paticis, tāpēc izvēle par labu lauksaimniecības studijām bijusi loģiska. Aktīvās sezonas laikā gan iznākot strādāt bez brīvdienām un ar gulēšanu arī ir tā pašvaki, taču šis darbs Alenam patīk – viņam nepatiktu sēdēt birojā noteiktas stundas. Arī grūtības viņu nebiedē. «Grūtības jau ir periodiski, tās uznāk un pāriet,» teic saimnieks. Vislielāko gandarījumu sniedz darba augļi rudenī. «Kad redzi, ko pa gadu esi darījis un vai tas – darbs, pūliņi – ir bijis tā vērts. Šogad rādās, ka ir to vērts.»

Interese par lauksaimniecību un doma šajā jomā izglītoties ir arī Alena dēlam Kārlim, kurš nosaukts par godu Alena vectēvam. Mazajam Kārlim ir 15 gadu, un viņam ļoti patīk iesaistīties darbos. «Ražas kulšana viņam ir mīļākais laiks, bet arī pie sējas piedalās,» stāsta Alens Akums. Bet Kārlis Akums seniors priecājas, ka mazdēlam Alenam nebūs sev jāuzdod jautājums, kas pēc viņa pārņems saimniekošanu.

Kristīne Duļbinska,

Ventspils

Foto: Kristaps Anškens